Kas ir runas veidošana

Runas veidošana (Sprachgestaltung) ir māksliniecisks izteiksmes līdzeklis valodas un cilvēka attīstībai mākslas, pedagoģijas un terapijas jomā. To izstrādāja Rūdolfs Šteiners un viņa sieva Marija Šteinere fon Siversa 1920. gados.

Pateicoties dažādu izrāžu mēģinājumiem 20. gadsimta sākumā, radās ideja uzlabot teksta deklamāciju ar apzinātu māksliniecisku noformējumu līdz pat individuālajam skanējumam un tādējādi piešķirt mutiskam vārdam uz skatuves jaunu saturu un labāku izteiksmību. 1924. gada rudenī Dornahā (Šveicē) notika Rūdolfa un Marijas Šteineru dramatiskais kurss, kurā līdz ar teoriju tika ieviesti daudzi runas vingrinājumi. Laika gaitā šī jaunā valodas darba forma pārvērtās patstāvīgā mākslas formā, kura kalpo par avotu arī pedagoģiskajam un terapeitiskajam virzienam.

Pēc Šteinera domām, valoda ir universāls cilvēka dvēseles izteiksmes līdzeklis. Tieši caur valodu cilvēks izpaužas nepastarpināti. Valodas uztveres un valodas prasmju attīstība ar runas veidošanas likumsakarībām tiek izmantota valdorfpedagoģijā no paša sākuma. Runas veidošanai ir īpaša nozīme pedagogu sagatavošanā. Audzinātāja balss un runas maniere ietekmē bērnu attīstību līdz pat fiziskajam ķermenim.